Žečpospoļitas dalīšanas (1772–1795) – to vērtējums poļu vēsturiskajā literatūrā

Abstract

Raksts pievēršas jautājumam, kā kopš 18. gadsimta līdz pat mūsdienām attīstījies poļu vēsturnieku skatījums uz Polijas–Lietuvas valsts (Žečpospoļitas) dalīšanām (1772–1795). Analizēts, kā vēsturnieku politiskā pārliecība un laikmeta norises ietekmējušas pagātnes vērtējumu un kā pakāpeniski izveidojies uzskats gan par “pašu poļu vainu un spēju atdzimt” (iekšējiem faktoriem), gan par “kaimiņvalstu alkatību” (ārējiem faktoriem). Vēstur­nieki, analizējot dalīšanu cēloņus un iemeslus, nereti centās atbildēt uz aktuālajiem politiskajiem jautājumiem – piemēram, vai 19. gadsimta sacelšanās bija vajadzīgas. Tas ilgtermiņā veidoja attieksmi pret Vāciju, Krieviju, arī Franciju un Lielbritāniju.

Keywords

• Žečpospoļitas dalīšanas
• Varšavas vēstures skola
• Krakovas vēstures skola
• šļahta
• Staņislavs Augusts II