Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture (Jun 2017)
Militāri politiskais stāvoklis Zemgalē no 1919. gada 3. jūlija līdz 8. oktobrim
Abstract
Raksts veltīts tēmai, kas līdz šim historiogrāfijā aplūkota visai virspusēji un lielajā Latvijas Neatkarības kara hronoloģiskajā notikumu ķēdē ieņem tikai mazu, tomēr svarīgu vietu. Laika posmā no 1919. gada 3. jūlija, kad tika parakstīts Strazdumuižas pamiers, līdz 8. oktobrim, kad sākās Rietumu brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai, attīstījās Latvijas armija, turpinājās cīņa pret lieliniekiem Latgalē un citviet Latvijā, kā arī Zemgalē un Kurzemē novietojās naidīgais vācu karaspēks, kura vienības bija pamats Pāvela Bermonta (Pavel Bermondt-Avalov) komandētajai Rietumu brīvprātīgo armijai. Zemgalē atklāta karadarbība nenotika, bet, aplūkojot Zemgalē notiekošo procesu ietekmi uz Latvijas Neatkarības kara gaitu, ir iespējams konstatēt, cik saspīlēts bija militāri politiskais stāvoklis šajā Latvijas daļā.
