Redakcijas kolēģijas ievads

Abstract

25 gadi ir liels laika posms atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē un tās vēstures zinātnes attīstībā. Tieši tik ilgu laiku žurnālu “Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie Laiki” vadīja latviešu vēsturniece un sabiedriskā darbiniece Ļubova Zīle. Viņa nodrošināja žurnāla vadību un izdošanu gan valstij kritiskajos 90. gados, kad humanitārajām zinātnēm bija jācīnās par izdzīvošanu, gan nesaudzīgās pasaules ekonomiskās krīzes laikā. 90. gados, laikā, kad vēl nebija daudzu tagad plaukstošu izdevumu, šis žurnāls bija viena no nedaudzajām publicēšanās iespējām Latvijas vēsturniekiem. Ir iznākuši gandrīz 100 žurnāla numuri, kuros publicēti daudzi simti zinātnisku rakstu, recenziju, vēstures avotu. To autori bijuši gan visprominentākie Latvijas vēsturnieki, gan doktoranti un tikko Universitātes solu atstājušie maģistri. Tieši darbs ar doktorantiem vienmēr bijis īpašs žurnāla darbības virziens, daudziem no viņiem dodot iespēju publicēt pirmos zinātniskos rakstus. Protams, 25 gadu laikā kādreizējie doktoranti kļuvuši par autoritātēm vēstures zinātnē. Pats jēdziens “Latvijas vēsture” ir daudznozīmīgs, tas, protams, ietver ne tikai Latvijas valsts, zemes un tautas vēsturi, bet arī interpretējams kā “vēstures zinātne Latvijā”. Šis duālisms pavēra iespēju žurnālā publicēt arī tādus darbus, kas ne vienmēr bija veltīti jaunajiem un jaunākajiem laikiem un ne vienmēr tikai Latvijai, bet arī Eiropai un citiem mums svarīgiem vienotās pasaules reģioniem. Latvijas vēstures zinātnē vienmēr bijis spēcīgs Latvijas vēstures virziens, kas ir nozīmīgs mūsu sabiedrībai, un būtiska bijusi arī vispārējās vēstures un citu vēstures zinātnes apakšnozaru attīstība. Nozīmīgs žurnāla darbības virziens bija Latvijas ārpolitikas atspoguļojums. 90. gados žurnālā tika publicētas Latvijas ārlietu ministru runas un raksti, kas tagad jau kļuvuši par Latvijas eiroatlantiskās integrācijas vēstures avotiem. Protams, žurnālā plaši atspoguļoti Latvijas vēsturnieku pētījumi Latvijas ārpolitikas jomā. Latvijas ārpolitika vienmēr bijusi svarīga Latvijas mūsdienu vēstures izpētes problēma, varētu teikt arī – Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēsturnieku zīmols. Žurnāls ir centies kopt historiogrāfijas kā vēstures zinātnes apakšnozares lauku. Tajā publicētie raksti atspoguļo ne tikai Latvijas vēstures historiogrāfijas, bet arī daudzas vispārējās vēstures historiogrāfijas problēmas. Nav iespējams novērtēt par augstu Ļubovas Zīles nopelnus žurnāla izveidē un attīstībā. Noslēdzoties šim posmam, mazliet jāpievēršas nākotnes perspektīvām. Jaunais posms žurnāla vēsturē iezīmējas ar būtiskām izmaiņām. Organizatoriski žurnāla redakcija nonāk Latvijas Universitātes paspārnē. Tas atradīsies LU prorektores izglītības un humanitāro zinātņu jomā profesores Inas Druvietes pakļautībā, par tā kvalitāti un saturu rūpēsies LU Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas mācībspēki. Visas šīs izmaiņas un jauna laikmeta sākums žurnāla vēsturē nosaka arī to, ka žurnālam būs jauns nosaukums. Kopš šī numura tas sauksies “Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture”. Šis nosaukums atspoguļo stabilu un ilglaicīgu saistību ar Latvijas Universitāti kā nozīmīgāko Latvijas humanitāro zinātņu, to skaitā Latvijas vēstures zinātnes, centru. Jaunā situācija kopumā paver jaunas iespējas un liek tiekties uz jauniem apvāršņiem. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir iegūt starptautisku rezonansi un atpazīstamību, piesaistot autorus no ārvalstu universitātēm un zinātniskajām iestādēm. Žurnāla uzdevums ir turpināt līdzšinējās tradīcijas: atspoguļot politisko vēsturi, tostarp ārpolitikas un drošības politikas vēsturi, publicēt historiogrāfijas apakšnozares pētījumus, veiksmīgi sadarboties ar doktorantiem. Tomēr, tā kā vēstures zinātne Latvijā attīstās, ir jāseko līdzi tās progresam, pievēršoties arī jaunām tēmām – kultūras un sociālajai vēsturei. Žurnālam ir jākonkurē par rakstiem ar citiem godājamiem izdevumiem: “Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu”, “Latvijas Arhīviem”, Latvijas Vēsturnieku komisijas izdevumiem. Latviešu vēsturnieki jau iestaigājuši ceļus arī uz starptautiski nozīmīgiem izdevumiem Historisce Zeitschrift un Journal of Baltic Studies, lielu ieguldījumu viņi sniedz nozīmīgajai gadagrāmatai Forschungen zur Baltischen Geschichte. Arī tas ir mūsu izaicinājums. Būtu jāpaplašina autoru loks: muzejos, arhīvos, valsts pārvaldes iestādēs strādā daudz jaunu un ambiciozu vēsturnieku, kuriem par vēsturi ir sakāms savs vārds. Būtu jāizmanto iespējas, ko dod talantīgu maģistrantūras studentu pētniecības potenciāls. Mūsu plašie kontakti un zinātniskā sadarbība ar Vācijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Ziemeļvalstu, pat Balkānu valstu zinātniekiem paver iespēju un vienlaikus nosaka nepieciešamību uzrunāt šos partnerus un piedāvāt iespēju publicēt rakstus par mūsu reģiona vēsturei nozīmīgiem jautājumiem. Šāda sadarbība celtu žurnāla nacionālo un starptautisko prestižu un atpazīstamību. Paldies visiem autoriem, it īpaši jaunajiem, kuri atsaucās redkolēģijas aicinājumam un iesniedza savus rakstus. Cerībā uz ilggadējo lasītāju uzticību iesākam jauno gadu ar izmaiņām un skatāmies nākotnē ar pārliecību. Redakcijas kolēģija